Izvēle par labu Kungam - Kalvis Kronbergs, 1. kurss

Mani sauc Kalvis Kronbergs. Esmu vīrs manai sievai Laurai un tēvs četrām meitām: Annai, Marijai, Elīnai un Ievai. Dzīvojam Olaines novadā. Esmu līdzīpašnieks mazā uzņēmumā, kas nodarbojas ar lauksaimniecības tehnikas un tās rezerves daļām, strādāju šajā jomā jau 25 gadus. Esmu iesaistījies Olaines jaundibināmās draudzes veidošanā.

Esmu kristīts Rīgas Mateja draudzē 2010. gadā. Pirms tam turpat Matejā man bija iespēja kalpot dažādās sociālās kalpošanas jomās, caur ko varēju iepazīt un atklāt, kas ir kristietība, kas ir draudze, kas ir Jēzus Kristus un Dievs. Esot šajās kalpošanās, varēju pats daudz piedzīvot un atklāt kādas lietas un rast atbildes uz jautājumiem, par kuriem pirms tam man bija maldīgi un nepareizi uzskati. Iepriekš biju orientēts uz to, ka ļoti daudzas lietas ir atkarīgas tikai un vienīgi no paša cilvēka – cik daudz vēlēsies ieguldīties, tik daudz pats varēsi no tā vēlāk baudīt. Esmu uzaudzis lauku vidē, kur bija pašsaprotami daudz strādāt. Bet līdz ar to nāca arī kāda liela blakne – kļuvu par izteiktu darbaholiķi. Droši vien, pats nemaz to neapzinoties, muku arī no sevis paša un kādiem jautājumiem. Daudz strādājot, atradu mānīgu piepildījumu un sevis realizēšanu. Bieži vien strādāju līdz pat 12-14 stundām dienā. Bet, esot kalpošanā Mateja draudzē, pamati, uz kuriem biju būvējis savu līdzšinējo ikdienu, sāka ātri ļodzīties. Bija iespēja uzdot sev pašam un arī citiem daudz jautājumu, uz kuriem varēju arī saņemt atbildes. Pēc tam nācās secināt, ka Dievs bija devis iespējas caur šīm kalpošanām daudziem palīdzēt, bet viens no lielākajiem ieguvējiem biju es pats, jo tas bija licis meklēt citus materiālus, no kuriem varētu būvēt savas un savas ģimenes dzīves pamatus. Turpat draudzē, lasot un mācoties no Dieva Vārda, daudzas lietas ieraudzīju un atklāju pavisam citādāk. Tas aizrāva un uzrunāja.

Biju atvērts un gatavs jautāt un meklēt tālāk, tas aizveda mani līdz jaunu draudžu veidošanas kustībai. Sākumā iesaistījos Ādažu Misijas draudzes veidošanā, pēc tam ceļš veda uz Olaini, kur mēs esam arī tagad. Vēlme studēt BPI man bija jau pirms desmit gadiem, kad, meklējot atbildes uz saviem daudziem jautājumiem, parādījās arī BPI piedāvātās iespējas. Pats biju jau tam gatavs, bet iepriekšējā darba vietā neviens negribēja ne dzirdēt par šādu manu vēlmi. Jā, bija gatavi mani atbalstīt mācībās, ja es izrādītu vēlmi doties mācīties ar biznesa jomu saistītas lietas, bet ne uz BPI. Nedaudz vēlāk radās iespēja kļūt par BPI atbalstītāju, ko labprāt arī darīju. Tādējādi bija iespēja vienmēr turpat arī būt visam blakus, kas notiek BPI. Pirms pāris gadiem nācās mainīt darbu, un pagājušajā gadā radās iespēja arī mācīties BPI neklātienes programmā. Esot iesaistītam Olaines jaundibināmajā draudzē, kas bija uz pārmaiņu sliekšņa, sajutu no jauna aicinājumu uzsākt mācības BPI. Paldies Dievam, šajā reizē visi apstākļi tika pakārtoti, lai tas būtu iespējams.

Līdz šim mācības BPI man ir ļāvušas no jauna un daudz padziļinātāk jautāt, meklēt un rast atbildes uz jautājumiem par visu, kas ir saistīts ar lielo Dieva stāstu. Par to, kas un kāds ir bijis sākums, par to, kādi mēs katrs esam, par to, kāda ir mana vieta šajā stāstā, kā es varu kalpot un liecināt citiem par šo Viņa stāstu. Tas ir brīdis un vieta, kur un kad es varu pats kaut uz īsu brīdi apstāties un pievērstiem šiem jautājumiem. Mūsu lektori ikdienā ir paši praktizējoši un ļoti atzīti. Viņi mums palīdz rast atbildes uz mūsu jautājumiem, padziļināti un fokusēti skatīties Dieva Vārdā, izdarīt secinājumus un spert nākamos soļus, kuri mums šo stāstu atklāj pavisam jaunā veidā un perspektīvā. Mēs katrs esam tik unikāls, bet mēs visi esam veidoti tik īpaši Viņa līdzībā. Katru vienu Viņš ir uzrunājis tik dažādi, līdz ar to arī katrs no mums tik dažādi veido sarunu ar mūsu Tēvu debesīs. BPI mācībspēki palīdz mums to saskatīt, saprast un uzsākt šo sarunu, nebaidoties no kļūdām un nepareiziem jautājumiem, daudz niansētāk un daudz precīzāk. Mēs esam spēruši kādu soli, bet Dievs mums vēlas parādīt daudz vairāk no tā visa, ko mēs sākumā esam iedomājušies savā nepilnībā.

Protams, ir arī sadraudzība un aizlūgšanas vienam par otru, un kopīgi piedzīvojumi. Nav jau tā, ka mēs, ierodoties uz mācībām, varam atstāt savu ikdienu ārpusē, aiz durvīm. Izvēloties mācīties BPI, ikdienas ritums, visticamāk, katram no mums ir daudz piepildītāks un blīvāks. Katram ir ģimene, darbs, kāda kalpošana. Katrs mēs esam ar savu dzīves bagāžu un pieredzi, tad nu šeit mēs varam arī viens par otru iestāties, aizlūgt, dot padomu, palīdzēt un atbalstīt. Mēs katrs esam izdarījuši izvēli par labu mūsu Kungam, un katrs nākamais solis, katrs nākamais pagrieziens jau ir saistīts ar šo mūsu izvēli. Mums jābūt gataviem atbalstīt citam citu šajā ceļā.

Par to, kas es varētu būt pēc BPI absolvēšanas, es pašlaik daudz nedomāju un nesatraucos. Katrā ziņā tas, ko es iegūšu un apgūšu, mācoties BPI, palīdzēs man dziļāk un vairāk iepazīt mūsu Kungu, mūsu Tēvu, saprast Viņa stāstu un manu vietu tajā, veidot attiecības ar Viņu. Tas man palīdzēs katru dienu no jauna ieraudzīt Viņa evaņģēliju izgaismojoties un nodot to tālāk citiem. Es drīzāk uztraucos par to, lai es nekļūtu par to trešo augsni Jēzus līdzība par sējēju.

Esi svētīts, lai būtu par svētību citiem!