Investīcija visai dzīvei

Toms Drēska, BPI 1. kursa students

Vecums: 20 gadi
Draudze: Jelgavas baptistu draudze
Kalpošana: jauniešu kalpošanas komandas vadītājs
Hobijs: skriešana
Mīļākā Rakstu vieta: “Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!” (Psalmi 37:4)
Tuvākais Bībeles varonis: Jēzus māceklis, neticīgais Toms

Lūdzu, iepazīstini ar sevi!
Es nāku no ticīgas ģimenes. Esmu “uzaudzis” baznīcā, gāju svētdienskolā, nedaudz dziedāju, vēl kādas lietas darīju. Diezgan agrā vecumā, kad man bija tikai 8 gadi, izlēmu kristīties. Tam par pamatu bija bērna ticība un ļoti vienkārša motivācija. Klausoties Latvijas Kristīgo radio, biju dzirdējis tādu frāzi, kuru gan tagad tikai aptuveni atceros, bet galvenā doma bija – ja gribi būt patiess kristietis, tev ir jākristās. Tā arī bija tā pamatmotivācija, kas man lika stūrgalvīgi iet pie mācītāja un teikt arī vecākiem, ka es vēlos kristīties. Intervijā “Baptistu Vēstnesim” tajā laikā savā liecībā esmu teicis, ka ticu Jēzum Kristum kā savam Kungam un Glābējam, ka Viņš ir mani izglābis un man ir nepieciešama Viņa pestīšana no maniem grēkiem. Tā kā ar savu bērna ticību kaut ko tomēr biju sapratis. Es gan teiktu, ka astoņos gados es tikai sapratu to faktu, ka Jēzus ir mans Glābējs, bet es īsti neizpratu to, ko nozīmē, ka Jēzum vajadzētu būt manas dzīves Kungam. To es aptvēru mazliet vēlāk, apmēram četrpadsmit vai piecpadsmit gadu vecumā.

Kā tu uzzināji par BPI, un kas tevi pamudināja tur mācīties?
Mans BPI stāsts sākās ar BPI DRAFTS nometnēm. 2016. gadā es četrpadsmit gadu vecumā pirmo reizi aizbraucu uz nometni, un nākamo divu gadu laikā izgāju visus trīs līmeņus. Tas bija pirmais ieskats tajā, kas ir BPI. Pirmais, kas piesaistīja manu interesi, bija BPI DRAFTS lielo brāļu piemērs un pamudinājums, kā sekot Dievam un kā būt par vīrieti. Tāds piemērs, manuprāt, ir nepieciešams katram jaunietim.
Kad pabeidzu tehnikumu un domāju, kur iet tālāk studēt, BPI bija viena no opcijām. Es apsvēru arī citus variantus, bet beigās, nedaudz šaubīdamies, aizpildīju BPI pieteikuma anketu un neesmu nožēlojis nevienu dienu, ko esmu šeit mācījies.

Kāpēc tava izvēle bija tieši BPI?
Mani garīgie vadītāji un arī vairāki BPI DRAFTS lielie brāļi ik pa laikam jau bija man norādījuši uz iespēju mācīties BPI, viņi bija šo domu lēnām pilinājuši manī. Tā kā tas nebija vienas vasaras lēmums, tas bija nācis pamazām. Palīdzēja saruna ar BPI vadītāju, satikāmies uz pusdienām, un šī saruna izkliedēja šaubas, kas tad vēl bija.
Tā kā esmu iesaistīts jauniešu kalpošanā Jelgavas draudzē, sapratu, ka, protams, varu vienkārši darīt lietas un mācīties pats no savām kļūdām, bet es varu arī izmantot mācības BPI – vienu intensīvo gadu un divus prakses gadus,  – lai kaut ko iemācītos no tiem, kuri ticības gājumā aizgājuši jau tālāk. Mācības BPI ir investīcija visai manai dzīvei.

Ar kādiem izaicinājumiem vai šķēršļiem tu sastopies savā kalpošanā?
Mans izaicinājums kalpošanā ir bijis uzticēties cilvēkiem. Mana problēma ir perfekcionisms. Man gribas pašam visu ļoti labi izdarīt un līdz ar to ir grūti uzticēt kādas lietas citiem cilvēkiem. Es joprojām to mācos. Teorētiski zinu, ka, ja es iesaistītu citus cilvēkus, tad būtu pašam vairāk laika un es neiztērētu tik daudz enerģijas. Un tomēr es joprojām nonāku situācijās, kur es pats cenšos darīt vairāk. Vēl traucē tas, ka dažkārt esmu noticējis, ka man visām iespējām jāpiekrīt, jābūt glābējam, ka cilvēkiem mani vajag. Bet es jau esmu tikai Toms, Glābējs ir Jēzus.

Vai tev ir kādi iedrošinājuma vārdi tiem, kuri vēl šaubās par savu izvēli mācīties BPI?
Es pieteicos šaubīgs, tā kā arī tavas šaubas ir normālas. Es iesaku satikties ar BPI vadītājiem. Un, ja pat tu šaubies, tas ir labi, Dievs ir ar tevi, ja Viņš tevi aicinās, Viņš tev pados ziņu.