Meklēt

Studijas kā romantiskākā vieta randiņam

10. Maijs 2022

Saruna ar BPI 1. kursa studentiem Edmundu Stoleru un Diānu Stoleri.

Bērni: 4

Ģimene: precējušies; ir 4 bērni

Profesija: Edmunds – galdnieks; Diāna – sporta skolotāja, basketbola trenere, mājsaimniece

Nodarbošanās:  kalpošana mājās un atbalsts tiem, kuriem nepieciešama palīdzība

Svēto Rakstu vieta, kas uzrunā –  “Jo mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā.” 2Kor 5:7

Persona Bībelē, kam jūtos līdzīgs (-a):

Edmunds - Sv. Pāvils, Viņš bija pretinieks, taču Dieva darbs Viņā piepildījās. Dzīvoja Svētajā Garā;

Diāna – Vēlme būt kā Marijai – pie Jēzus kājām. Jēzus māte sacīja: “Lūk, es esmu Kunga kalpone. Lai man notiek pēc Tavs vārda”. Uzrunā Marijas paklausība vīram, kad Jāzeps sapnī redzēja eņģeli, kurš aicināja bēgt uz Ēģipti, viņa paklausīja. Vienmēr lūdzu, lai es būtu gatava paklausīt vīram, arī tad, kad pēkšņi būtu jābēg.

Kas jūs mudināja studēt BPI?

Edmunds - Par BPI man pastāstīja sieviņa. Diāna bija iniciatore tam, lai es tur varētu mācīties. Aptuveni 10 gadus viņa mani mudināja tur iestāties. Pagājušajā vasarā sapratu, ka to vēlos un tieši tagad ir īstais laiks. Piezvanīju Pastorālās kalpošanas programmas vadītājam Tomasam Šulcam. Biju uztraucies, taču viņš bija laipns, draudzīgs, visu izskaidroja. Sacīja: “Mums studenti ir vajadzīgi.” Es biju gaidīts, un tas man bija svarīgi.

Diāna – Iepriekš biju studējusi Starptautiskajā Bībeles institūtā. Tā kā patika mācīties par Dievu, gribēju zināt vairāk. Šajā laikā Dievs deva mums brīnišķīgu ģimeni, piedzima daudz bērnu. Divi bērniņi nomira. Tāpēc nebija laika mācībām. Taču vēlāk Dievs deva vēl citas iespējas. Vecākās meitas draugs meklēja atbildes uz jautājumiem par Dievu, par cilvēcisko eksistenci. Tā kā nemācēju izklāstīt, tad, šķita, pienācis laiks mācīties. Vēlāk Dievam sacīju: “Man Tevi nav jāaizstāv. Tu pats par Sevi runāsi un Sevi aizstāvēsi.” Vēlāk, kad bērni jau bija paaugušies, radās iespēja darīt kaut ko ārpus ģimenes. Aizgājām uz baptistu baznīcu. Nezinājām, kāda kārtība ir tur. Pirms tam bijām apmeklējuši luterāņu dievnamu. Devāmies uz BPI izlaidumu. Tā laikā mūs visus aicināja uz skatuves un par mums aizlūdza. Tas bija Dieva pārsteigums, Viņa darbs. Šķita, ka BPI nav domāts sievietēm, taču tagad kopā ar Edmundu apmeklējam nodarbības. Piektdienas un sestdienas, kad notiek mācības, mums ir kā visromantiskākās dienas. Prieks, ka varam mācīties kopā.

 

Kas līdz šim mācībās ir bijis visizaicinošākais?

Edmunds: Tas, ka grūti pieķerties un uzsākt veikt nepieciešamos uzdevumus. Lielākā cīņa ir ar sevi. Pirms studijām nāk prātā domas, ka divas dienas iztērētas un tā vietā varēju remontēt māju. Taču, aizejot uz BPI, uz mentoringu, nenožēloju, jūtos piepildīts.

Kā mācības ietekmē tavu ikdienas dzīvi/kalpošanu?

Edmunds: Redzu, ka cilvēki, kuri mūs vada un pasniedz lekcijas, ir izglītoti, reizē arī pazemīgi un draudzīgi. Vēlas dalīties, ar to, ko atklājuši. Tas ir liels ieguvums. Ik reizi, esot lekcijās, par to priecājos. Katra satikšanās ielīksmo. Piedzīvoju vienotību. Šīs dienas ir garīgs un intelektuāls stiprinājums. Esmu nevis zaudētājs, bet ieguvējs.

Diāna: Esmu laimīga, ka pasniedzēji mīl Jēzu. Katram ir sava dāvana, ko viņi vēlas nodot tālāk.  Svarīgi, ka neuzspiež savu pārliecību, bet liek domāt. Jūtu, ka šajā procesā klātesošs ir Svētais Gars, kas caur brāļiem un māsām vada dziļākā kopībā ar Dievu.

Šajā sarunā esat divatā. Tas ir īpaši! Ģimene - Trīsvienīgā Dieva spēks. Tāpēc arī labprāt uzzinātu, kā iepazināties?

Edmunds: Ar Diānu satikāmies luterāņu baznīcā. Sniedzām viens otram roku, vienu gadu draudzējāmies, un tūlīt pēc tam arī salaulājāmies.

Jums ir Dievā spēcīga, liela, skaista ģimene! Vai sanāk rast laiku arī saviem hobijiem? Kā pavadāt brīvo laiku?

 

Edmunds: Mūsu hobijs ir mūsu ģimene. Personīgie hobiji jānoliek malā. Ja sievai patīk balets, bet vīram nepatīk, un ja vīram patīk makšķerēšana, bet sievai nepatīk, ir abpusēji jāpiedalās šajās aktivitātēs, atbalstot otru pusi. Tā ir nomiršana sev. Mums ir bērni, viņi ir jāpieskata, tāpēc pēc iespējas izvēlamies aktivitātes, ko var veikt ar bērniem. Piemēram,  braucam ar laivu, spēlējam bumbu, ejam pastaigās. Taču bez tā, man patīk ceļot un braukt ar riteni.

Diāna: Brīvajā laikā, kamēr bērni mazi, darām visu kopā. Kad bērni sāks savu dzīvi, tad pievērsīsimies arī saviem hobijiem.

Edmunds: Kādreiz es nodarbojos ar basketbolu. Šis sporta veids bija mans elks. Tagad esmu pateicīgs Dievam, ka Viņš man dāvāja to, kas man ir tagad. Elks ir nepilnīgs, tas nevar piepildīt. Tikai Kristus var piepildīt. Kā sv. Pāvils saka, vienīgais, ko vēlos zināt, ir Jēzu Kristu, to pašu Krustā sisto.

 

Interesanti, ka jūs abus vieno basketbols.

Diāna: Ar draudzeni organizējām draudzē basketbola treniņus bērniem. Tikai tur sapratām, ka ar vīru esam basketbolisti - abi gari, un tādus mūs Dievs saveda kopā. Vissvarīgākais, ka izvēlamies sekot Jēzum. Lasām Rakstus un cenšamies darīt to, ko teicis Jēzus.

 

Kāda ir lielākā dāvana, ko līdz šim esat saņēmuši no Dieva? 

Edmunds: Žēlastība, ka Dievs man dāvājis savu apžēlošanu. Viss no Viņa Žēlastības. Nekā man nebūtu, ja nebūtu Viņa žēlastības. Jau trīs mēnešus esmu bez darba. Taču Dievs visu laiku ir vadījis tā, ka visu esam samaksājuši un mums nav parādu. Mēs pat varam atbalstīt citus brāļus un māsas.

Diāna: Pirmkārt, ticība Dievam - Viņš man dāvājis ticību. Esmu dzimusi neticīgu vecāku ģimenē. Ilgi nezināju, kas ir Dievs. Kristu grēkos, biju nelaimīga, bet Dievs apžēloja un izglāba, deva ticību uz Jēzu. Pateicos Viņam. Tas nav mans nopelns, ka Dievs mani sauc par savu mīļoto meitu un ka Jēzus ir bijis un dzīvojis manis dēļ.

Otrkārt, Dieva dāvana ir mana ģimene. Dievs uzklausījis manu lūgšanu un dāvājis ticīgu vīru, četrus bērnus, kuri tic un kurus varam mācīt dziļāk ticībā.

Kādas pārdabiskas dāvanas jūs abi vēlētos saņemt no Sv. Gara?

Diāna: Man sāp sirds, kad kristieši saka, ka Svētais Gars iet mazumā, ka var paļauties tikai uz medikamentiem, ka tādas sv. Gara dāvanas kā pravietošana un dziedināšana iet mazumā. Es vēlētos, kā sv. Pavils saka, visas dāvanas. Visvairāk gribētu, līdzīgi kā šis apustulis, saņemt pravietošanas dāvanu. Gribētu, ka baznīcā par Gara dāvanām mācītu un stāstītu vairāk. Viss mūsu starpā lai notiek mīlestībā.

Edmunds: Es arī vēlētos dziedināšanas un pravietošanas dāvanu. Domāju, vai tas nav par augstu. Nē, Dievam jau nekas nav par augstu. Vai visi ir apustuļi, vai visi dara brīnumus? Bet dzenieties pēc vislielākajā dāvanām! Lielākā dāvana ir Jēzus Kristus. Pati Mīlestība. Mīlestība nav Dievs, Dievs ir Mīlestība.

Kas šajā laika periodā cilvēkus visvairāk, Jūsuprāt, varētu iedrošināt? Ko Jūs vēlētos pateikt visai pasaulei?

Edmunds: Es aicinātu cilvēkus lūgt Dievu, neķerties pie ieročiem, bet lasīt Dieva Vārdu, kas ir abpusgriezīgs zobens. No Dieva nenāk neviens karš. Jēzus sacīja: “Mīliet savus ienaidniekus.” Mums nav jādusmojas uz krievu tautības pārstāvjiem, uz Krievijas prezidentu. Dievs aicina mūs uz mieru. Viss, kas bijis, ir pagājis, viss tapis jauns. Vērsīsim skatu uz Kristu, lai varam būt vienoti, lai varam viens par otru aizlūgt un atbalstīt.

Diāna: Dieva Vārds ir iedrošinājums. Kungs saka:Jūsu sirdis lai neizbīstas. Ticiet Dievam un ticiet man.” Jņ 14:1 -4.  Būsim kopā ar Jēzu. Skatīsimies uz augšu, ne uz zemes lietām. Jēzus ņem savus ļaudis pie sevis – un tā mums visiem ir vislielākā cerība.

Iet uz ziņu sarakstu