Meklēt

Kopienas principi

Kopienas principu mērķis ir veidot un uzturēt veselīgu un izaugsmi veicinošu vidi. Aicinājums mīlēt Dievu ar visu savu būtību un savu tuvāko kā sevi pašu ir visu principu pamats. Kristus mīlestībai ir jābūt visu mūsu lēmumu, rīcības un attiecību motivācijai (Mateja 22:37-40, Rom. 13:8-10, 1. Jāņa 4:7-12).

Personiskā integritāte

Personiskā integritāte jeb viengabalainība ir rakstura īpašība, kas ir svarīga efektīvai vadībai. Tā ir gatavība rīkoties pareizi pat tad, kad neviens to neredz. Tā ir vārdu un darbu saskaņa: visa mūsu rīcība balstās uz vienotām pamatvērtībām un uzskatiem. Vērtības var mainīties, taču cilvēka integritāti joprojām noteiks viņa pastāvīgums attiecībās un uzvedībā. Katra kopienas locekļa iekšējai privātajai dzīvei ir jāsaskan ar viņa garīgajām vērtībām. Arī katra ikdienas publiskajai dzīvei BPI, draudzē un ārpus tās ir jāsaskan ar Kristus vērtībām un standartiem.

Vide, ko raksturo atbalsts un izaicinājums

Veselīgu kopienu raksturo atbalsta un izaicinājuma līdzsvars. Izaicinājumi tiek izmantoti un pārmaiņas veicinātas, vienlaicīgi palīdzot kopienas locekļiem justies pieņemtiem un apliecinot, ka viņu kļūdas nav liktenīgas. Tas dod katram brīvību atklāt citiem ne tikai savas veiksmes un panākumus, bet arī neveiksmes, problēmas, cīņas un kārdinājumus. Tā ir droša vide, kur mēs netiekam tiesāti, bet tiekam Dieva žēlastībā pieņemti, un kur mums palīdz risināt radušos sarežģījumus. Tā ir vide, kur mācīties ne vien uzvarēt, bet arī zaudēt.

Šķīsta dzīve

Šķīstība ir aicinājums tiekties pēc svētuma katrā mūsu domāšanas, motivācijas un uzvedības jomā (2. Kor. 7:1; 1. Tes. 4:7; Ebr. 12:14; 1. Pēt. 1:15-16). Mēs apzināmies, ka katrs no mums saskaras ar kārdinājumiem, kas saistīti ar seksu, naudu un varu. Mēs cīnāmies šajā cīņā kopā, esot gatavi būt atklāti, atbalstot viens otru un palīdzot viens otram visos iespējamos veidos.

Savstarpēja cieņa

Vadītājiem vienmēr ir kāda svarīga saruna, ko nedrīkst pārtraukt, vai telefona zvans, kas jāizdara steidzami. Lai uzturētu mūsu kopienu un lai cienītu viens otru un tos, kas ir ieguldījuši savus spēkus nodarbību sagatavošanā, mums jācenšas ierasties laicīgi. Mums jāatbrīvojas no attieksmes, kas rāda, ka mums nav vajadzīgs tas, ko Dievs mums dod pielūgsmes vai lūgšanu laikā, svētbrīžos, liecībās un pārrunās jau no pirmā nodarbības brīža. Mēs negribam iedrošināt nokavēšanos, sākot nodarbības tikai tad, kad visi ir ieradušies. Cienot tos, kas ieradušies laikā, mēs sāksim nodarbības laikā. Savstarpēja cieņa palīdz veidot veselīgu, izaugsmi veicinošu vidi.

Kalpošana

Studentiem, darbiniekiem un pasniedzējiem ir svarīgi saprast, ka viņiem nekas “nepienākas”. Mēs vēlamies, lai katrs dzīvotu ar kalpa attieksmi BPI un ārpus tā. Tādēļ mēs vēlamies veidot vidi, kurā katram ir iespējams dot savu ieguldījumu (sakārtojot telpu, vācot finanses projektiem, u.t.t.). Katrs veids, kādā mēs dodam savu ieguldījumu, mazina mūsu attieksmi, ka “man pienākas vēl un vēl”. Kalpojot viens otram un dodot dažādos veidos, mēs piedzīvosim arvien lielāku brīvību (Gal. 5:13)!

Atbildība par mācīšanos

Kā kristīga kopiena mēs reizēm domājam, ka mums vienmēr otram ir jāparāda “žēlastība”. Tomēr attieksme, kas atliek uzdoto uzdevumu pildīšanu uz pēdējo brīdi, iespējams, parāda rakstura jomu, kura Dievam ir jāmaina. Augšana šajā jomā padarīs mūs par efektīvākiem Evaņģēlija kalpiem. Šāda veida ieradumi mazina mieru un paaugstina stresa līmeni. Mums ir jāapņemas ļaut Dievam tos mainīt šajā mūsu dzīves posmā. Tādu cilvēku kopiena, kuri skrien mērķtiecīgi un norūda un kalpina savu miesu (1. Kor. 9:26-27), ir lielisks izaugsmes konteksts!

Veselīga runa 

Ir lieliski būt kopā ar cilvēkiem, kuriem ir kopīgs kalpošanas mērķis un kopīgs ceļš uz to. Taču ja mēs neuzmanāmies, neveselīga runa un sarkasms var kļūt par indi, kas kaitē kopienai un kavē mūsu garīgo izaugsmi. Jo labāk mēs viens otru iepazīstam, jo dabiskāki kļūst sarkastiskie joki, taču tie grauj mūsu savstarpējo uzticēšanos un atklātību attiecībās. Tas, savukārt, traucē mums augt pēc Dieva prāta savstarpējās mīlestības attiecībās. Veselīgs humors un savstarpēja mīlestība ir būtisks veselīgas, izaugsmi veicinošas vides faktors (Efez. 4:29, Jēk. 3:1-12).

Pazemība

Lepnība un egoisms var parādīties dažādi, un tie vienmēr būs kā inde garīgajai videi. Tādas attieksmes kā nekalpošana otram, Dieva darbošanās uzskatīšana par “mūsu sasniegumiem”, sava pārākuma uzsvēršana vai nepakļaušanās autoritātei – tās visas ir viltīgas lepnības un egoisma formas. Tās būtiski ietekmē vidi, kurā darbojas Svētais Gars. Pazemīgi pieņemot un atzīstot to, ko Dievs ir darījis un dara, mēs piedzīvosim arvien dziļāku un būtiskāku savas personības transformāciju (1. Pēt. 5:5-7).

Veselīga konfliktu risināšana

Veselīga kopiena var pastāvēt tikai tad, ja konflikti tiek risināti veselīgā veidā. Konfliktu risināšana ir strīdu un konfliktu atrisināšanas un neskaidrību noskaidrošanas process. Veiksmīga konfliktu risināšana notiek, uzklausot visas puses un rodot iespējas rūpēties par visu pušu vajadzībām, kā arī atbilstoši ņemot vērā visu pušu intereses, lai visi ir apmierināti ar iznākumu. Katrai pusei jāuzņemas atbildība apzināties un paust savas vajadzības, kā arī jāuzņemas atbildība par savām dusmām. Rodoties konfliktam kopienas locekļu vidū, mums ir jābūt gataviem to risināt pēc iespējas labāk, ātrāk un paklausībā Tam Kungam. Mums ir jābūt gataviem lūgt piedošanu un dāvāt to citiem. Mēs kopā apņemamies risināt konfliktus mūsu vidū, kā arī mācīties, kā to darīt vislabāk. (Efez. 4:29-32)

Izcilība

Izcilība ir prasības, ko mēs izvirzām sev un saviem centieniem. Tā ir tiekšanās nepārtraukti uzlabot kvalitāti. Līdz ar to viduvējība jeb attieksme “gan jau būs labi” ir panākumu ienaidniece. Mūs neapmierina viduvējība, bet mēs tiecamies pēc izcilības visās lietās. Mūsu tiekšanos pēc izcilības nedrīkst motivēt lepnība. To motivē vēlme darīt visu Dieva godam. Viņam rūp mūsu kalpošana, un Viņš vēlas līdzdarboties visā, ko mēs darām. Mēs darīsim savu daļu tik labi, cik spēsim, Dieva labā un Viņa priekšā, izmantojot mums doto laiku un resursus. Dievs ir pelnījis, ka mēs darām, ko spējam, vai tīrot mācību telpas, vai sludinot Dieva Vārdu. Tiekšanās pēc izcilības nav prasība pēc perfektuma, tas arī nav mudinājums uz ārēju izrādīšanos. Mēs tiecamies pēc tās, apzinoties, ka reizēm gan mēs, gan citi piedzīvos neveiksmes. Tad mēs esam gatavi dāvāt žēlastību gan sev, gan citiem. (1. Kor. 10:31)

Personiskās informācijas konfidencialitāte

Personiskā informācija, īpaši studentu grūtības un problēmas, kas tiek pārrunātas klasē vai kopienā, ir konfidenciāla, un tā nav izpaužama ārpus grupas, kurā tā tika pārrunāta. Personiskā informācija, kas tiek pārrunāta ar vadību, tiek uzskatīta par konfidenciālu, izņemot gadījumus, kad tai ir būtiskas sekas studenta ģimenes un/ vai kalpošanas kontekstā.