...tu nevari, bet ES varu!
Intervija ar BPI studentu Ilvaru Ieviņu (skat. profilu), 2008. gads

Pastāsti par sevi un savu ģimeni!
Bieži smaidu un cenšos ar prieku iet caur dzīvi, bet tajā pašā laikā mani raksturo atbildība un nopietna dzīves uztvere. Dzimis un audzis esmu Latgales pusē, Tilžā, bet uz Rīgu atnācu dzīvot, sākot studijas Latvijas Sporta pedagoģijasakadēmijā, kuru pirms dažiem gadiem absolvēju. Vairākus gadus strādāju skolā par skolotāju. Studiju laikā apmeklēju arī baznīcu, un tur jauniešu vakarā satiku meiteni vārdā Ketrina. 2000. gadā mēs apprecējāmies. Jau četrus gadus esam Mateja draudzes locekļi. Dievs mums dāvājis divus dēlus – Dāvidu un Daniēlu. Mums patīk visiem kopā dziedāt, spēlēt ģitāru un aktīvi pavadīt laiku, jo puiši ir ļoti enerģiski un vecāki tāpat!
Šobrīd mūsu dzīve un kalpošana norit Ropažos, kur atrodas kristīgais nometņu centrs “Norkalni’’. Strādājam pie centra darbības uzlabošanas un attīstības. Caur šo kalpošanu esam piedzīvojuši daudz dažādu izaicinājumu un svētību gan ticības, gan ikdienas dzīvē. Varētu teikt tā, ka Dievs pie mums īpaši strādājis, lai mēs spētu pieņemt vēl lielākus izaicinājumus dzīvē, piemēram, studijas Baltijas Pastorālajā institūtā.

Kāds ir bijis tavs ceļš pie Kristus?
Ticība Dievam manī ir iesakņojusies jau no bērnības, jo vecāki apmeklēja baznīcu un pie vecvecākiem tika noturēti nelieli svētbrīži – lasīts Dieva Vārds, dziedātas dziesmas. Taču pusaudžu un jaunības gados dzīvoju pasaulīgu dzīvesveidu. Pateicoties Dieva lielajai žēlastībai, pirms desmit gadiem nokļuvu rekolekcijās, kur sludināja par grēka postu cilvēka dzīvei, grēksūdzes nozīmi un svētdzīvi. Tad es tiku īpaši uzrunāts un lūdzu Dievu, sakot, ka vairs nevēlos dzīvot kā agrāk, un lūdzot, lai Kristus piedod visus manus grēkus. Tajā brīdī piedzīvoju tādu sajūtu, it kā “akmeņi noveltos” no sirds. Šo dzīves pagriezienu uzskatu par savu jaunpiedzimšanu un ceļa sākumu Kristus iepazīšanai. No tā brīža mana dzīve radikāli sāka mainīties – citas vērtības un intereses, citi draugi un jauna izpratne par dzīvi. Protams, arī šis laiks nav bijis bez grūtībām, kritieniem vai nepareizām izvēlēm, taču caur visu Dievs ir īpaši strādājis, lai mani veidotu. Bieži uz jautājumu par to, kā man iet, atbildu: grūti, bet labi, jo Kristus ir ar mani.

Kādi cilvēki ir bijuši nozīmīgākie tavā dzīvē un ticības ceļā?
Ļoti lielu iespaidu manā ticības dzīvē ir atstājis mans vectēvs, jo no viņa izveidojušies pirmie iespaidi par ticību Dievam. Viņš dzīvoja pēc principa: “Lūdz un strādā!” Vectēvs gandrīz vienmēr tika redzēts vai nu strādājot, vai lūdzot un lasot Bībeli. Pat tad, kad bija uz nāves gultas, viņš vienmēr čukstus lūdza. Domāju, ka, pateicoties viņa lūgšanām, es šobrīd esmu tur, kur esmu. Protams, vēl daudzi cilvēki manā dzīvē ir ļoti nozīmīgi, kuri daudzējādā ziņā ir palīdzējuši, piemēram, mana sieviņa, vecāki, brālis Pēteris un bīskaps P. Sproģis. Paldies cilvēkiem un visa slava Dievam!

Kā tu saproti savu aicinājumu? Par kādu cilvēku Dievs tevi ir aicinājis būt un ko darīt?
Kādreiz lasīju grāmatu, kur galvenā doma bija, ka labākā karjera vīrietim ir būt par labu tēvu. Tas tiešām tā ir, ja nu vienīgi Dievs neaicina darīt ko vairāk. Senāk domāju, ka profesionālajā jomā mans aicinājums ir būt par skolotāju, vēlāk – par menedžeri. Šie amati ir brīnišķīgi un vajadzīgi, bet Dievs mani uzrunāja: pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Uz manām šaubām, ka es nevaru un nemāku, Kungs atbildēja: “Es priecājos, ka tu nevari, bet ES varu!’’

Ko tu gribētu sasniegt nākamajos 10-15 gados?
Vēl gribētos kādu vai kādus bērniņus. Tā kā jau būšu pabeidzis BPI, ar Dieva palīdzību varēšu dibināt jaunu draudzi, vai vēl labāk – draudzes un kalpot tur ar visu, ko Dievs devis. Ja konkrētāk, tad tiek domāts par draudzes dibināšanu Ropažos. Vēlos arī turpināt darbu “Norkalnos”, jo domāju, ka nometņu kalpošana un draudzes veidošana viena otru var labi papildināt un veicināt.

Kāpēc BPI? Kāpēc tieši tagad?
Pateicība mūsu bīskapam Pēterim Sproģim par lielo ticības drosmi izvirzīt tik ļoti nozīmīgus mērķus un dibināt BPI. Ja to nebūtu, tad daudzi vīri vēl aizvien nebūtu atsaukušies aicinājumam. Manuprāt, BPI ir ļoti veiksmīgi izvirzīti mērķi jeb programmas 4 balsti – saturs, prasmes, raksturs un kultūra. Domājams, ja to visu saliek kopā, ir jāsanāk labam rezultātam. Kāpēc tieši tagad un kāpēc BPI? Atbilde vienkārša – Dievs aicina, un ir fantastiska iespēja sākt to piepildīt caur BPI. Arī ievadkursi bija ļoti vērtīgi. Tajos vairāk izpratu savu aicinājumu, draudzes vērtību un to, ka jāmācās būt par “veci’’ vārda vislabākajā nozīmē.

Kā mēs varam aizlūgt par tevi un tavu ģimeni?
Lūdziet par to, lai mēs vienmēr vēlētos jeb, kā psalmists saka, kārotu palikt tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā! Jo, ja mēs būsim tuvās attiecībās ar mūsu Debesu Tēvu, tad pārējās lietas tiks piemestas, un galarezultātā būs svētīgi risinājumi!