"Augstākā pilotāža"
Intervija ar BPI atbalstītāju Eviku Siliņu, 2008. gads

Pastāsti par sevi!
Šobrīd esmu divu bērnu māmiņa un daudz laika veltu kalpošanai. Tā kā mūsu dēliņš vēl ir mazs, šobrīd savā profesijā – zvērināta advokāte – nestrādāju. Līdz bērnu piedzimšanai abi ar vīru ļoti aktīvi veidojām savas karjeras, arī viņš ir zvērināts advokāts. Bet šobrīd es esmu izdarījusi izvēli par labu bērniem un kalpošanai... Mēs ar vīru vēlamies dot viņiem daudz mīlestības un nostiprināt viņos ģimenes vērtības nozīmi, lai tā vēlāk nav jāmeklē pašiem, neveiksmīgi eksperimentējot ar savām dzīvēm. Daudz laika pavadām kopā vīra vecāku mājās Lejasciemā, it sevišķi vasarā, kas man šķiet tik skaista un zaļa, ka gribas izmantot katru dienu, lai uzkrātu spēkus garajai ziemai. Mana kalpošana norit, vadot mazās grupas, bet galvenokārt esmu uzņēmusies Alfas kursu (ievadkurss kristietībā 15 nodarbību garumā) vadīšanu un organizēšanu.

Kāds bija šīs vasaras svarīgākais notikums?
O! Varētu teikt, ka šādi notikumi ir divi, vienu es pagaidām paturēšu noslēpumā, bet otrs bija pasākumu komplekss. Tā kā pavasarī gan vadīju, gan organizēju Alfas kursu vadītājiem, tad nolēmām 3.augustā kopīgi svinēt Alfas kursa noslēgumu, pateikties Dievam ar īpašu dievkalpojumu un kopīgi ar vēl divām ticīgām draudzenēm svinēt savas dzimšanas dienas. Man tā jau bija 33.! Tāds īpašs vecums... Man šis pasākums bija pilns satraukuma un priecīga gandarījuma. Par ļoti svarīgu savas dzīves vērtību uzskatu cilvēciskās attiecības un varu tajās ieguldīt daudz laika un pūļu. Bet cik vēl brīnišķīgākas ir attiecības, kuras vieno Dieva mīlestība! Tā ir īpaša Dieva dāvana – būt Dieva bērnam un baudīt šādas ģimenes – draugu un draudzeņu – draudzību, ko vieno piederība Kristus miesai.

Ko tev nozīmē būt kristietei?
Kā saka mans vīrs: “Būt kristietei ir “augstākā pilotāža”.” Cilvēki nereti sevi sauc par kristiešiem, jo kādreiz ir kristīti baznīcā vai apmeklē baznīcu Ziemassvētkos, Lieldienās. Arī Alfas kursā ir jautājumi par to, vai uzskati sevi par kristieti, un atbildes ir tik dažādas! Par šo terminu varētu strīdēties, jo vārdu “kristietis” bieži lieto, neiedziļinoties tā jēgā un saturā. Man patīk, kā to aplūko K.S.Lūiss grāmatā “Vienkārši kristietība”, sakot, ka bieži vien cilvēki izvēlas sešgadīgam bērnam piemērotu kristietības izklāstu, ko padara par savu uzbrukumu objektu, bet tad, kad mēģinām izskaidrot kristiešu doktrīnu, kam tic apmācīti pieaugušie, viņi žēlojas, ka tas ir pārāk sarežģīti un viņiem no tā griežas galva. Sakot vienkāršos vārdos, būt kristietei man nozīmē būt pastāvīgi tuvās un mīlošās attiecībās ar dzīvo Trīsvienīgo Dievu. Savu dzīvi cenšos dzīvot tā, lai attaisnotu šo sarežģīto kristietības doktrīnu. Domāju, kā izskatās mans lēmums attiecībā pret to, ko darīja un teica Jēzus, kāds bija Jēzus. Kalpošanā iesaistoties, atceros, cik mazs ir mans ieguldījums salīdzinājumā ar Jēzus upuri - tā rodu jaunu spēku darboties tālāk. Bībelē ir teikts: kam daudz piedots, tie daudz mīl. Nez kāpēc attiecinu to uz sevi, un esmu no sirds pateicīga Dievam par šo dāvanu, tāpēc cenšos dzīvot Dievam par godu katru savas dzīves dienu.

Kā tev šķiet, ko Dievs pašlaik dara Latvijā? Vai ir kas īpašs, ko tu izceltu?
Dievs Latvijā pašlaik audzina Savus bērnus. Viņš ir ļāvis mums būt zīdaiņiem un barojis mūs ar pienu, bet tagad ir pienācis laiks, kad mums ir jāēd cietā barība. Mēs bieži kaut ko gaidām un nedzīvojam šodien, bet domājam, ka šī mūsu dzīve ir tikai tāds mēģinājums. Nē, viss notiek pa īstam, mēs esam daļa no tā, kā veidojas sabiedrība Latvijā. Tāpēc man ir aktuāli, uz kuru pusi ies Latvija – vai tā atdzims vai pazudīs. Īpašs Latvijā, šķiet, ir tas, ka daudzi cilvēki tikai tagad sāk ticēt Jēzum, pateicoties arī tiem cilvēkiem, kas bijuši uzticīgi Jēzus sekotāji padomju un juku laikos. Esmu piedzīvojusi, ka jauns kristietis ir brīnišķīgs ar to, ka viņā ir “dzīva uguns” veidot attiecības ar Dievu un aicināt jaunus sekotājus. Latvija šobrīd ir kā Kristus Līgava, vēl nesamaitāta, vēl nesapinusies dažādajās tiesībās un reglamentos, kuras Eiropā un citviet pasaulē neprot izmantot. Tikko saņēmu Alfas avīzi, kurā teikts, ka tikai 2007.gadā vien Alfas kursu ir izgājuši 1 500 000 cilvēku. Vai nav iespaidīgi???

Kāpēc tu atbalsti BPI? Kādā veidā tu to dari?
BPI atbalstu, jo vispār atbalstu kristietības izplatīšanos Latvijā.Bet, lai cilvēki iepazītu Kristu un kristietību, viņiem vajag kādu, kas par to pastāsta un vada arī dievkalpojumus, vai ne?! Lai arī Latvijā ir daudz baznīcu, ne visās ir pastāvīgi kalpojošs mācītājs. Kā jau teicu, daudz esam laukos, un tur dievkalpojumi notiek tik reti, jo nav, kas tos vada. Mūsu pasaule ir attīstījusies tehnoloģiski, un ir iespējams to visu izmantot, sludinot Evaņģēliju. Jo Labā vēsts jau nav mainījusies, taču būtiski ir mainīt Evaņģēlija pasniegšanas veidu, sasniedzot daudz vairāk dzirdīgu ausu un redzīgu acu. Tāpēc arī mācītājam ir jāpārzina mūsdienu tehnoloģijas, valodas, jāspēj novadīt dievkalpojumu jebkādos apstākļos, jo tie nevar būt par iemeslu Dieva vārda nepaušanai. BPI atbalstām finansiāli kopā ar vīru. Esmu arī devusi solījumu kādam no studentiem, ka atbalstīsim ar savu kalpošanu un idejām viņa gaitas, kad viņš atgriezīsies savā dzimtajā pusē, jo viens pats jau Kristus miesu neveidosi. Mācītāja profesija vīrietim nav viegla izvēle, taču tā ir īpaši svētīta. Es domāju, ka vismaz pagaidām neviens no BPI studentiem savu izvēli nenožēlo.

Kādi mācītāji, tavuprāt, šodien ir vajadzīgi Latvijā?
Latvijā ir vajadzīgi gudri, izglītoti, dedzīgi, mīloši, atvērti, drosmīgi mācītāji, kas atrodas patiesās un dzīvās attiecībās ar Dievu, jo ir sekojuši savam aicinājumam kalpot un dzīvot Dievam par godu; kas nebaidās iet pie nekristiešiem, nebaidās atstāt sev pazīstamo teritoriju; kas atceras, ka viņi kalpo Dievam un Viņa cilvēkiem, nevis otrādi. Piemēram, negribētu, lai viņi ir tik “svēti”, ka šeit, uz zemes, viņiem, šķiet, vairs nav ko darīt...

Ko tu novēli esošajiem un topošajiem BPI studentiem?
Studentiem es novēlu, lai nekas nav par šķērsli vai nepaveicamu Kristus un Viņa bērnu dēļ. Tikai caur grūtībām mēs pieaugam gan ticībā, gan paļāvībā, bet Dievs mīl Savus bērnus un nekad nedod uzdevumu, kas pāri viņu spēkiem, bet bagātīgi svētī Sev uzticīgos. To es saku, cerot un ticot, ka studenti tiešām būs neatlaidīgi un auglīgi jaunu draudžu dibinātāji un veidos jaunas draudzes, kuras būs atvērtas dažādajai sociālajai videi, ka katrs varēs šajās draudzēs atrast savu vietu kā Kristus miesā un nekāda bauslība nenokaus viņu kalpošanu. Vēl lūdzu, lai Svētais Gars ir spēcīgs viņu vadītājs un palīgs un lai viņi ir brīvi no kalpības jeb verdzības jūga (skat. Galatiešiem 5:1). Par mūsu brīvību no verdzības jūga Kristus ir tik dārgi samaksājis, bet mēs mēdzam tajā ātri vien iepīties, uzņemoties dažādus organizatoriskus pienākumus, un tie taču ir daļa no mācītāja uzdevumiem – sekot un realizēt Dieva doto vīziju draudzē.

Kā mēs varam par tevi aizlūgt?
Es būtu patiesi pateicīga, ja jūs aizlūgtu par manu veselību. Lūdziet arī par man doto Dieva vīziju Latvijai – to cilvēku evaņģelizāciju, kas vēl nav iepazinuši Kristu, kā arī par jaunu draudžu veidošanu Latvijā, t.i., lai Dievs dotu auglīgu kodolu šīm jaunajām draudzēm, kas vēlāk varētu apaugt ar veselīgiem zariem.