Mudināt tuvoties Dievam
Intervija ar Andri Jēgermani, (skat. profilu) 2010. gads

Andri, pastāsti, kā Kristus atrada tevi!

Tas notika jau agrā jaunībā. Sākumā visa ģimene gājām uz kādu draudzi, bet vēlāk sapratām, ka tur sludina nepareizas lietas, un mani vecāki vairs tur negāja. Tad sākām braukt uz Talsu baptistu draudzi, bet vēlāk uz Kandavas baptistu draudzi. Man 1995. gadā bija iespēja braukt uz nometni, kuru rīkoja kristīgā organizācija “Jaunatne ar misiju”. Tur es pieņēmu Jēzu kā savu Glābēju. Man bija 14 gadi. Šajā nometnē es pirmo reizi ievēroju, kādi ir kristieši, to mīlestību, kas viņiem bija pret citiem cilvēkiem. Uzrunāja arī liecības, un tieši tajā vakarā runāja Māris Dzelzs. Tad es pats sāku vairāk meklēt Dievu, braucu uz konferencēm, kas notika “Jaunatnē ar misiju”. Mums bija arī jauniešu grupiņa Sabilē, kur mēs sanācām kopā reizi nedēļā, studējām Dieva Vārdu, lūdzām, sanāca arī kādas nometnes rīkot kopā. Tas bija tāds neaizmirstams laiks, kas man ļoti daudz deva garīgajai izaugsmei. Man šķiet, ka Dievs arī pakāpeniski mainīja manu raksturu. Manuprāt, tas ir process. Arī šobrīd Dievs kaut kādas lietas maina. Kad es aizbraucu mācīties uz Tilžas evaņģēlistu apmācības centru, tur, manuprāt, mans raksturs visvairāk tika lauzts. Es tur ļoti cīnījos ar pašpārliecinātību, ar lepnību. Laiks Tilžā mani kaut kādā ziņā no tā izaudzināja.

Pastāsti par savu ģimeni – kā jūs ar sievu satikāties?

Ar sievu es iepazinos tad, kad mēs abi mācījāmies Tilžā. Jau pēc gada mēs apprecējāmies. Tagad dzīvojam Sabilē, mums ir trīs bērni – divi dēli un meitiņa. Manu sievu sauc Ilze, viņa strādā par angļu valodas skolotāju. Vecāko dēlu sauc Filips, otru dēlu – Rūdolfs un meitu – Sabīne. Šobrīd man daudz nākas būt projām no mājām. Kaut kādā ziņā jau ir grūti. Nākas pierast, tikt kaut kam pāri. Mēs koncentrējamies uz to, ka tas ir viens gads, un pēc tam varēsim kalpot un būt biežāk kopā.

Pastāsti par savu draudzi!

Es esmu Kandavas baptistu draudzē, kalpoju par diakonu. Mūsu draudze ir atvērta jauniem cilvēkiem; tāda, kurai nav lielu aizspriedumu pret tiem, kas draudzē ienāk no malas. Mūsu draudze pieņem citus mīlestībā. Lielu uzsvaru liekam uz evaņģelizāciju.

Kā tu saprati, ka Dievs aicina tevi kalpošanā?

To sapratu gandrīz uzreiz, kad apmeklēju “Jaunatne ar misiju” konferences. Mani aizrāva misionāra darbs, es domāju, ka arī es varētu un gribētu kalpot Dievam. Vēl labāk to sapratu tad, kad mums bija jauniešu grupiņa Sabilē, kuru pieminēju iepriekš. Vēlāk es guvu tam apstiprinājumu gan no vairākiem cilvēkiem, gan arī lasot Bībeli. Arī mana dzīve ir kaut kā tā iegrozījusies, lai es varētu kalpot, un es domāju un ticu, ka tas ir Dieva darbs. Sākums manai kalpošanai bija Sabilē, kad mēs jaunieši sākām organizēt nometnes. Pēc tam Kandavā es pats sāku vadīt jauniešu grupiņu. Kādreiz man šķita, ka mana sirds pieder tikai darbam ar jauniešiem un kalpošanai nometnēs. Bet tagad, laikam ejot, šis tas ir mainījies. Pāris gadus esmu novērojis, ka man labs kontakts veidojas arī ar vecākiem cilvēkiem. Dievs mani aicina kļūt par sludinātāju. Es gribētu ar savu kalpošanu mudināt cilvēkus tuvoties Dievam, lai cilvēki būtu gatavi kaut ko mainīt savā dzīvē. Iedrošinātu arī citus kalpot Dievam.

Kā tu saprati, ka tev jānāk uz BPI?

Ko tu ceri gūt BPI?

Pirmā lieta, kāpēc es nācu uz šo skolu, bija tas, ka šeit var ne tikai iegūt zināšanas, kas man, protams, arī būs ļoti noderīgas, bet, ka ir iespēja šeit augt garīgā ziņā. Šeit rūpējas arī par garīgo izaugsmi, un man tas ir ļoti svarīgi. Es uzskatu, ka varēšu kalpot veiksmīgāk, ja būšu rūpējies arī par garīgo izaugsmi, ne tikai ieguvis zināšanas. Jo vairāk es šeit mācos, jo vairāk pārliecinos, ka esmu izdarījis pareizo izvēli. Mani uzrunāja jau pirmā lekcija, kurā Volijs Skūns no Zviedrijas runāja par kristīgās dzīves pamatiem. Kaut arī sākumā nesapratu, kādēļ šāda lekcija, jo, ja cilvēki nāk mācīties, lai nākotnē kļūtu par sludinātājiem, kaut kādiem pamatiem jau vajadzētu būt... Bet Volijs to pagrieza pavisam no cita skatupunkta - tā, ka es sāku pavisam citādi skatīties uz Dievu un sapratu, kā Dievs raugās uz mani. Tas bija labs uzmundrinājums mācīties tālāk. Man ļoti palīdz arī mazās grupas, kurās sanākam kopā un varam izrunāties.

Kā par tevi šajā laikā var aizlūgt?

Varētu lūgt par to, lai vieta, uz kuru es dotos kalpot, būtu arī tā vieta, kurā mani vēlas redzēt Dievs. Lai es un mana ģimene būtu gatavi paklausīt un sekot Dieva nodomam.