Dievam ir plāns
Intervija ar BPI studentu Andreju Zumbergu (skat. profilu), 2008. gads

Pastāsti, kāds bija tavs ceļš pie Dieva?
Jau no 16 gadu vecuma biju dzīves jēgas meklētājs. Bieži runāju ar skolas psiholoģi un aktīvi interesējos par filozofiju. Pagāja divi gadi kā pa celmiem. Divpadsmitās klases otrā semestra laikā arvien vairāk vīlos savos prātojumos un filozofijā vispār. Tai pašā laikā arvien vairāk sapratu, ka dzīvei jēgu var dot vienīgi Radītājs, kaut gan pirms tam par Dievu negribēju ne dzirdēt. Psiholoģes atbalstīts palūdzu mammai izlaidumā uzdāvināt man Bībeli. Viņa ar prieku to arī izdarīja, jo pati bija ticīga. Apmēram tajās dienās, kad Bībeli saņēmu, arī sapratu, ka tālāk par to neiešu un uz tās balstīšu savu dzīvi, bet tā vēl bija tikai prāta apņemšanās. Sirds apņemšanās bija piecus mēnešus vēlāk, kad kādā vakarā sabruku Dieva priekšā un, uz ceļiem lūdzot piedošanu par saviem grēkiem, arī atdevu savu turpmāko dzīvi Viņam. No tās dienas Viņš ar lielu spēku un mīlestību ir mainījis manu sirdi un dzīvi, par ko esmu Viņam pateicīgs.

Kā tu nokļuvi BPI?
Dievs lika manā sirdī vēlmi kalpot ar Vārdu un ir vadījis līdz BPI, un vadīs arī turpmāk.

Kas ir tava pašreizējā kalpošana?
Pagaidām kalpoju Dundagas baptistu draudzes jauniešiem. Ik sestdienu mēs sanākam kopā, lai studētu Bībeli, runātu par un ar Dievu. Citreiz dziedam. Kopīgi augam ticībā. Pēdējā laikā arī spēlējam volejbolu. Domāju un lūdzu arī par to, kā uzrunāt Dundagas pazudušos jauniešus.

Kādas ir tavas kalpošanas ieceres nākotnē?
Pagaidām nevaru sevi iedomāties kā mācītāju, bet ticu, ka Dievam ir brīnišķīgs plāns, sagatavots tieši man. Labprāt kalpotu tieši jauniešiem arī pēc BPI.

Pastāsti par noderīgāko, ko esi iemācījies vai sapratis šajos mēnešos, mācoties BPI?
Visvairāk novērtēju to, kā Jēzus maina manu raksturu un stiprina mūsu savstarpējās attiecības, jo no tā ir atkarīga mana spēja saprast to, ko man māca, un kalpot ar to, ko esmu sapratis.

Nesen tev bija iespēja piedalīties Senioru dienās. Kādi ir tavi vērojumi?
Senioru dienās biju Talsos un redzēju ASV senioru vēlmi un gatavību runāt ar Latvijas senioriem par lūgšanu, dzīvi ar Jēzu un par to, kā kalpot, neskatoties uz saviem gadiem. Atmosfēra bija visai atvērta un draudzīga. Valodas un kultūras barjeras likās tik neievērojamas. Kopīgi atpūtāmies, spēlējot galda spēles.

Kāds būtu tavs iedrošinājums Latvijas draudžu senioriem?
Mīlēsim cits citu un būsim nomodā ar aizlūgšanām par valsti un valdību, par Kristus draudzi, kā arī par visiem pazudušajiem. Kāda, tavuprāt, ir labākā motivācija no cilvēku puses, lai uzsāktu kādu jaunu kalpošanu? “Es lūgšu par tevi...”

Kas Tev palīdzēja uzņemties atbildību par pašreizējo kalpošanu?
Dieva gādīgā sirds. Viņš pamudināja mūsu sludinātāju Andi Smelti būt man līdzās no paša sākuma un palīdzēt ar padomiem un ierosinājumiem. Andis ir bijis neaizvietojams palīgs un stiprinātājs. Paldies viņam!

Kā lai par tevi labāk aizlūdz?
Visvairāk man vajadzīga mīlestība, ciešākas attiecības ar Jēzu un skaidra sirds. :)