DIEVS RĀDA CEĻU

Baltijas Pastorālā institūta studenti šajā vasarā pametīs “skolas solus” un kalpos ne vien savās draudzēs, bet arī iesaistīsies visdažādākajos projektos un nometnēs Latvijā. Viens no viņiem, Jānis Rencis no Ogres baptistu draudzes, nometnēs ir pavadījis ne vienu vien vasaru.

Pastāsti par sevi un savu ģimeni! Kā tu iepazinies ar savu sievu?

Man ir 20 gadu, esmu dzimis un audzis Ogrē, ģimenē, kurā biju vecākais brālis māsai un brālim. Nu jau vairāk kā gadu esmu precējies ar Martu. Marta uzauga Valmierā, ģimenē ar 4 māsām un 5 brāļiem. Abi pirmo reizi satikāmies muzikālajā nometnē V.I.P. Norkalnos. Martu ievēroju jau nometnes sākumā, bet tikai pēdēja dienā saņēmos pieiet klāt un aprunāties. Kā noskaidrojām, arī es tiku pamanīts jau sākumā, bet tomēr mēs runājām tikai pēdējā nometnes dienā. Kad pienāca laiks atvadīties, pat īsti viens otram neatstājām savus kontaktus, un tā arī atvadījāmies. Pēc dažām dienām atradām viens otru draugos un sarunājām satikties. Bijām sarunājuši, ka neturpināsim satikties un veidot attiecības, ja tam visam nebūs turpinājums. Dievam bija savs ceļš, un bija daudzi pārbaudījumi un grūtības, kas mūs stiprināja turpmākai dzīvei.

Kā tu nāci pie ticības Kristum?

Kad vēl biju maziņš, domāju, ka Dievs varētu eksistēt. Parasti katrs jaunībā sastrādājam kādas sliktas lietas, tāpat bija arī ar mani. Kad biju sastrādājis ko tādu, par ko pienāktos sods, dažreiz lūdzu, pats īsti nezinot, kas var notikt vēlāk. Centos izbēgt no nepatikšanām, kas bija neizbēgamas, bet tomēr, iespējams, pēc lūgšanas kļuva mazākas. Kad biju paaudzies, skolas laikā, nesen bija parādījies internets un ar skolas biedru sākām ik pa laikam iegriezties baznīcā, jo tur to varēja lietot bez maksas. Pēc kāda laika, kad internets jau bija daudziem mājās, gājām ciemos pie citiem.

Pagāja ilgs laiks, biju jau apmeklējis vasaras nometni „Lielā Aus”, bet nākošajā gadā vecākiem bija tā pamazāk naudas. Līdz ar to mani aizsūtīja uz kristīgo nometni. Tur mana dzīve tika izmainīta, un tā sākās mans ceļš tuvāk Dievam. Tā nebija vienīgā nometne, uz kuru es biju, arī nākamajā un aiznākamajā vasarā es braucu uz nometnēm, un tad ar laiku kļuvu par mazās grupas vadītāja palīgu, bet pēc tam jau par grupas vadītāju.

Kāda ir tava kalpošanas pieredze?

Pirmo pieredzi ieguvu nometnēs. Tas bija labs pamats tam, ko es daru tagad. Bija gadi, kad nometnēs dzīvoju un kalpoju vairāk par mēnesi. Ar laiku iesaistījos organizācijā „Īsta mīlestība gaida”, palīdzēju ar mazo grupu vadīšanu un tehniskajām lietām. Tikko notika jau septītais “Īsta mīlestība gaida” salidojums. Manuprāt, šis bija viens no labākajiem salidojumiem. Tagad man ir draugi, radinieki, ar kuriem es pavadu laiku un stāstu viņiem par Jēzu, un to, kāds ir Dieva plāns mūsu dzīvēm. Mūsdienu pasaule lielā mērā sastāv no tehniskām lietām, un Dievs man ir devis brīnišķīgu talantu uz tehniskajām lietām. Visu jauno es ļoti ātri apgūstu, tāpēc draudzē, nometnēs un visur, kur atrodos, varu palīdzēt ar to citiem cilvēkiem.

Kā tu saprati, ka Dievs tevi aicina uz BPI?

Kad strādāju, lūdzu, lai Dievs man dod citu darbu, kur varu kalpot, palīdzot citiem cilvēkiem, un kur man būtu vairāk laika Dievam. Tad Dievs man caur dažādiem apstākļiem un cilvēkiem aizveda līdz BPI. Bija kāds laiks, kad lūdzu, nogaidīju, lai saprastu, vai tiešām man ir jānāk uz BPI. Un Dievs rādīja ceļu, pa kuru iet. Savā jaunībā brīžiem liekas, ka esmu apsteidzis laiku. Dieva plānu visai dzīvei vēl neesmu sapratis, bet to, kas man jādara pašlaik, es zinu.

Kāds ir tavs lielākais ieguvums pirmajos BPI mēnešos? Kas ir bijis visgrūtākais?

Lielākais ieguvums BPI man ir zināšanas par Dievu, Bībeli. Jauna sapratne par to, ko es agrāk nesapratu. Lieliska ir iespēja uzdot jautājumus un pārrunāt dažādus jautājumus savā starpā.  Pārsteigums man bija par to, cik daudz es varu iegūt un cik daudz vēl esmu spējīgs uzņemt. Agrāk skolā likās, ka viss mans prāts ir pilns un es nespēju vairs uzņemt informāciju, bet šeit es varu piedzīvot to, ka Dievs tiešām dod gudrību un ka es to varu izmantot savā kalpošanā un dzīvē. Visgrūtākais man ir visu ātri pārdomāt un “salikt pa plauktiņiem”. Taču ar laiku viss nokārtojas un nokļūst īstajās vietās.

Ko tu darīsi vasarā? Ir kādas kalpošanas idejas?

Vasaras plāni pamazām sāk veidoties, viss vēl nav zināms, bet zinu, ka noteikti kalpošu kopā ar sievu. Kad draudzes jauniešiem beigsies mācības skolā, visi dosimies laivu braucienā. Tāpat es ceru, ka mēs sarosīsimies un uzsāksim jauniešu ALFA kursu. Lielāko daļu augusta noteikti pavadīšu, kalpojot vairākās nometnēs kā mazās grupas vadītājs vai tehniskais darbinieks. Ja Dievs vēlēsies vadīt mani kur citur, tad man vēl priekšā ir iespējamas lielas pārmaiņas.

Kā mēs varam lūgt par tevi, tavu ģimeni?

Pateicieties Dievam par to, ka Viņš mūs nodrošina un uztur, arī Viņa par dotajām iespējām.

Lūdziet par manu sievu, kas šobrīd ir Amerikā, lai viņai Dievs palīdz ar veselību un darbiem un lai viņa sveika un vesela atgriežas mājās. Tāpat lūdziet, lai Dievs mums parāda, ko darīt ne tikai šajā vasarā, bet arī turpmākajos gados.